Bet nu par mēneša grāmatām. Astotais sējums manī vairs nespēja izraisīt sajūsmu, abortu tēma kaut kādā dīvaini pasniegtā versijā. Sāk šķist, ka sērijai ir laiks mest mieru. Nopirku impulsa vadīts, n.

Pāris nedēļas nebiju bijusi uz izrādēm, un nolēmu, ka šoreiz vēlos noskatīties kaut ko tādu vieglu, smieklīgu, bez īpašiem sirds satricinājumiem un līdzpārdzīvojumiem, kas mocītu un liktu par izrādi domāt vēl ilgu laiku. Un tā nu izlēmu par labu Dž. Kas pirms dažām dienām piedzīvoja savu pirmizrādi Dailes teātra. Attaisnoja manas cerības, un.

The Goldfinch; Donna Tartt. Lai arī grāmata ir ļoti gara, man lasīt bija interesanti un nevienā brīdi nešķita, ka jāmet malā. Lielākais nopelns tur ir autores stāstnieces talantam, jo sižets brīžiem šķiet velkas .

Vannā ar grāmatu Burbuļveidīgas pārdomas par izlasīto. Es ar nepacietību gaidīšu Mairitas.

Par visu to, kas atrodas filmu un grāmatu pasaulē. Posted in par visu pārējo. Jā, jā, es zinu, ka nozūdu uz pārlieku lieliem laiku sprīžiem. Patiesībā šis būs pavisam īss ieraksts, lai pabāztu galvu caur aizkariem un pateiktu, ka joprojām esmu šeit, kā arī īsi apspriestu pāris domas par filmām, kas veidotas pēc grāmatu motīviem.

Titāniks, fobijas, Saeimas vēlēšanas, piepūšamie dinozauri, pasaules gala gaidīšana, koncentrācijas nometne, bēres un krietns daudzums grafomānijas. Tas viss Literārās akadēmijas Prozas meistardarbnīcas 2013 dalībnieku stāstu krājumā Kandidāts , kurā apkopoti šo meistardarbnīcu noslēguma darbi. Kā, lai vērtē šādu stāstu krājumu? Manuprāt, savāktākais krājuma stāsts ir Lienes Rūces Zeme. Ulža Krastiņa Kandidāts jeb kādas kampaņas neveiksmes noslēpums.

Droši var sacīt, ka plāni lēnām gada laikā izplēnēja vējā, lai arī cik apņēmīga biju gada sākumā. Pirmie gada mēneši ritēja, ka parasti, bet iestājoties vasaras viss mainījās- grāmatas aizstāja seriāli, līdz ar to pēdējais publicētais ieraksts bija augusta sākumā. Ņemot vērā, ka šogad vairāk uzmanību netīši biju veltījusi seriāliem, tad arī ar tiem sāksim.