Rokdarbos pa vasaru uz priekšu virzos skudras solīšiem, tādēļ arī blogā iestājies klusums. Iepriekšējā ieraksta komentāros jau atklāju, ka man izdevies atrast piemērotu toni trūkstošās persikkrāsas vietā, tādēļ sīkāk nerakstīšu lai neatkārtotos. Kam interesē, paši var palasīt. Kam ne, priecējiet acis, skatoties fotogrāfijas, jo man pašai ļoti patīk, kā viss pavērsies! Kādā siltā jūnija dienā paveiktais. Monday, 8 June 2015.

Ko cilvēki dara un saka grāmatnīcās. Man personīgi patīk grāmatu smarža. Esmu pamanījusi, ka citiem arī patīk smaržot grāmatas. Izņemot vienu gadījumu, kad man teica, ka grāmata smird pēc traka slapja suņa un no tās grāmatas var dabūt vēzi. Protams, kā bez slaveniem cilvēkiem, kas iepērkas grāmatu veikalā- jo slavenāks, jo mazāk runāja. Vienam onkulim palika tik slikti, ka vajadzēja saukt ātros, un viņš ātrajiem skaidro.

Pieķēru sevi uzskaitām savu līdzšinējo pieredzi skriešanā kā arī uzkrāto informāciju, kas beigu beigās izvērsās pārāk gara, lai pievienotu to grāmatas recenzijai. Tad nu te padalīšos ar saviem iespaidiem un atziņām, kas saistās ar šo sportu,vai pareizāk sakot dzīvesveidu. Nu nē Salīdzinoši tagad nespēju iedomāties kā var nepatikt nosprintot drusku virs kilometra. Ir jāatrod savs piemērotais elements. Aukstums un nakts, rīt.